Ierosināta lieta par Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu neatbilstību Satversmei
Satversmes tiesas 4. kolēģija 2021. gada 30. jūnijā ierosinājusi lietu „Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 21.3., 28., 30., 31., 48.4 .punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.
Lieta ierosināta pēc biogāzes ražotāju pieteikuma, kuru ieskatā līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos, tiek pārkāptas to tiesības uz tiesisko paļāvību.
Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei noteiktas Elektroenerģijas tirgus likuma un Ministru Kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursu, kā arī cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” normas, kas nosaka komersantiem nesamērīgus pienākumus elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem.
Pieteikuma iesniedzēji apstrīd normas, kas šos elektroenerģijas ražotājus pielīdzina augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām, kaut sākotnēji valsts vēlējās kāpināt tikai pašražotās elektroenerģijas apjomu. Siltumenerģijas efektīva ražošana ir koģenerācijas pamatuzdevums un tā tiek regulēta ar citiem likumdošanas aktiem.
Biogāzes ražotāji veic pasākumus, lai nākotnē arvien vairāk pārstrādātu atkritumus ar enerģijas iegūšanu, taču pretrunīgi veidotie normatīvie akti pēc būtības kavē to darīt un ir pretrunā ar Eiropas “zaļo kursu”.
Projekta "Igtspējīga biogāze" brošūra
Lai informētu plašāku sabiedrību par Interreg Centrālbaltijas programmas projekta "Sustainable biogas" ("Ilgtspējīga biogāze") mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir pieejama projekta brošūra latviešu valodā.
Projektu īsteno Latvijas un Somijas organizācijas, lai veicinātu sabiedrības un ieinteresēto pušu izpratni par barības vielu pārstrādi biogāzes nozarē.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm ir pieejama projekta mājas lapā www.sustainablebiogas.eu
Eiropas Komisija pieņem ES Metāna stratēģiju
2020. gada 14. oktobrī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ES stratēģiju metāna emisiju mazināšanai. Stratēģijā ir izklāstīti pasākumi metāna emisiju mazināšanai gan Eiropā, gan starptautskā mērogā. Kopumā noteikti 24 darbības virzieni, kas vērsti gan uz noteiktām nozarēm, gan starpnozaru sadarbību.
Viens no darbības virzieniem ir atbalsts biogāzes, kas ražota no kūtsmēsliem un bioloģiskajiem atkritumiem, tirgus attīstībai. Kūtsmēli un bioloģiskie atkritumi var tikt utilizēti anaerobajos fermenteros, lai ražotu biogāzi. Šo izejmateriālu izmantošana biogāzes ražošanai var ievērojami samazināt metāna emisijas, jo tiek novērsts anaerobās sadalīšanās process dabā. Biogāzes ražošanas procesā izejvielas, kas rada metāna emisijas, atrodas slēgtā un kontrolētā vidē, kurā metāns tiek savākts un izmantots. Papildus tam biogāzes ražošanas procesā iegūtais digestāts var tikt izmantots kā augsnes uzlabošanas līdzeklis, aizstājot mākslīgos minerālmēslojumus.
Vienlaicīgi, biogāzes ražošana var radīt papildus ienākumus lauksaimniekiem, kā arī radīt iespējas lauku teritoriju attīstībai un investīcijām. Līdz ar to sadarbība starp un ar lauksaimniekiem un vietējām kopienām ir nozīmīga, jo sniegs iespēju uzlabot vietējo ekonomiku un veicinās aprites ekonomiku.
Eiropas Biogāzes asociācijas ģenerālsekretāre Suzanna Flugera norāda: "Metāna stratēģija parāda, ka biogāze un biometāns ir nozīmīgi rīki metāna emisiju samazināšanai lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā. Biogāze un biometāns atkritumu atkārtotu izmantošanu var pārvērst par iespēju, veicināt lauku attīstību un veidot mūsu aprites ekonomiku".
Inženierzinātņu
doktore, RTU Vadošā pētniece un LBA valdes locekle Kristīne Veģere uzskata, ka
šī stratēģija parāda biogāzes sektora lielo nozīmību atkritumu apsaimniekošanā,
savukārt EK iniciatīva uzskatāma par spēcīgu impulsu biogāzes un biometāna
sektora turpmākai attīstībai, īpaši lauku apvidos.
Papildus biogāzes ražošanai kā metāna emisijas samazinošai darbībai, ir identificētas vēl šādas galvenās veicamās aktivitātes:
1) precīzāka emisiju mērīšana un ziņošana, kas sevī ietver izmaiņas likumdošanā un metodoloģijā, sadarbību starp ES un ANO, kā arī iespējas veikt satelīta novērojumus un mērījumus, izmantojot ES Kopernika programmu;
2) labās prakses piemēru un tehnoloģiju izplatīšana, izmaiņas dzīvnieku audzēšanā un barošanā, kā arī oglekļa lauksaimniecība var samazināt emisijas lauksaimiecībā;
3) pienākums uzlabot noplūžu atklāšanu un novēršanu gāzes infrastruktūrā.
Papildus informācija par Metāna stratēģiju pieejama https://bit.ly/31l921g.
Projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" atklāšanas seminārs
2020. gada 10. septembrī Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam apstiprinātā projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" ietvaros notika projekta atklāšanas seminārs Latvijā.
Semināru organizēja projekta partneri - Latvijas Biogāzes asociācija un Valsts vides dienests. Seminārā piedalījās valsts iestāžu pārstāvji, biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kā arī biogāzes staciju pārstāvji. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar plānotajām projekta aktivitātēm un sagaidāmajiem rezultātiem, kā arī diskutēja par aktualitātēm un ierobežojošajiem faktoriem ilgtspējīgā barības vielu pārvaldībā.
Sīkāka informācija par projektu pieejama vadošā partnera Džona Nurminena fonda tīmekļa vietnē!
Biogāzes un biometāna nozares potenciāls SEG samazināšanai
Latvijas Biogāzes asociācija piedalīsies Interreg projekta īstenošanā
Lai samazinātu barības vielu noplūdi augsnē un ūdenstecēs visā biogāzes ražošanas procesa laikā, kā arī veicinātu barības vielu otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, 2020. gada jūnijā Latvijas Biogāzes asociācija ir uzsākusi Interreg projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" īstenošanu.
Latvijas Biogāzes asociācijas speciālisti projekta laikā veiks digestāta analīzes Zemgales biogāzes stacijās un analizēs to datus, sadarbībā ar Somijas Biocikla un biogāzes asociāciju analizēs likumdošanu Latvijā, Somijā un ES par pārstrādāta mēslojuma izmantošanu Latvijā un Somijā, un sagatavos priekšlikumus kvalitātes sistēmu pārstrādāta mēslojuma izmantošanai, kas noteiks gan digestāta kvalitātes kritērijs, gan arī ieteikumus digestāta produktu un pārstrādātu barības vielu tirgus izveidei Latvijā un Somijā.
Projekta vadošais partneris ir Džona Nurminena fonds no Somijas un projekta partneri: Valsts vides dienests, Dienvidrietumu Somijas ekonomiskās attīstības, transporta un vides centrs un Somijas Biocikla un biogāzes asociācija.
Projekts tiek finansēts no Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014. 2020. gadam un tā kopējais budžets ir 1 349 411,72 EUR.