Aicina zemniekus vest mēslus uz Rīgu politiķiem

Latvijas Biogāzes asociācija aicina zemniekus nepalikt vienaldzīgiem pret Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šodien virzītajiem Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, kas paredz iznīcināt biogāzes ražošanas nozari, un doties ar lauksaimniecības tehniku uz Rīgu, vedot mēslus politiķiem, lai līdz šim elektroenerģijā pārstrādātos mēslus izdalītu politiķiem citas enerģijas iegūšanai.

Latvijas Biogāzes asociācija protestē pret Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētajām izmaiņām no atjaunojamajiem resursiem iegūtajai elektroenerģijai piemērot tirgus iepirkuma cenu, vienlaikus saglabājot striktus ierobežojumus un regulāciju, kas ir ieviesta, lai regulētu elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros.

Latvijas Biogāzes asociācija norāda uz nepārdomātajiem grozījumiem, kas pieņemti, kļūdaini interpretējot Eiropas Savienības direktīvas un sagrozot Valsts kontroles atzinuma secinājumus. Latvijas biogāzes ražotāji iestājas par jaunu atbalsta mehānismu izstrādi un ieviešanu, vienlaikus neiznīcinot visu atjaunojamo energoresursu nozari šauru viena politiskā spēka populistisku priekšvēlēšanu solījumu nepamatotas izpildes īstenošanai.

Savu darbību līdz ar biogāzes nozares iznīcināšanu būs spiesti apturēt virkne piena un gaļas ražotāju, kā arī iesaistītie pārtikas uzņēmumi. Tā kā šie reģionos strādājošie uzņēmumi ārpus Rīgas ir lielākie nodokļu maksātāji, tad valstij  samazināsies nodokļu ieņēmumi, bet lauku pašvaldībām ne tikai saruks budžets, bet lokāli palielināsies arī bezdarbs.  

Latvijas Biogāzes asociācija norāda, ka minētie likuma grozījumi tiešā veidā skars ne tikai biogāzes nozari, bet visus atjaunojamās enerģijas ražotājus.   Jāņem vērā, ka Latvijā arvien ir  ap 25% elektroenerģijas deficīts, bet AER ražotāji nodrošina ap 17 % no visa Latvijas enerģijas patēriņa. Tādēļ, iznīcinot atjaunojamo enerģiju, Latvija būs spiesta vēl vairāk noslogot TEC ražošanas jaudas, lai nosegtu šo vairāk nekā 40% deficītu,  ražojot elektroenerģiju no Krievijas gāzes, tādējādi vēl vairāk pastiprinot atkarību no kaimiņvalsts politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Turklāt Latvija sarežģīs savu situāciju ar siltumnīcas gāzu emisijas prasību izpildi un būs spiesta maksāt soda naudas vai šīs emisijas samazināt uz citu nozaru rēķina.

Latvijas Biogāzes asociācija aicina zemniekus būt gataviem pēc pirmā aicinājuma ierasties Rīgā un doties uz Saeimu. Mēs neesam sliktāki par frančiem, kas, lai panāktu līdzsvarotu risinājumu, piespiestu politiķus ieklausīties un ņemtu vērā zemnieku viedokli, ieradās pie parlamenta un nekautrējās raidīt mēslus parlamenta ēkas logos.

Latvijas Biogāzes asociācija pauž cerību, ka zemnieki nebūs spiesti ķerties pie tik ekstremālas rīcības un politiķi spēs mainīt kļūdaini pieņemtos lēmumus.

Latvijas biogāzes asociācija ir  dibināta 1994. gada 2. septembrī, apvienojoties virknei ar biogāzes tehnoloģiju attīstību un pētniecību saistītiem uzņēmumiem un personām. Asociācijas mērķis ir sekmēt biogāzes un biometāna tehnoloģiju attīstību, palielināt atjaunojamās enerģijas devumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, veicināt sabiedrības izpratni un veikt izglītošanas pasākumus atjaunojamo energoresursu izmantošanas, alternatīvās enerģijas un vides aizsardzības jautājumos, piedalīties alternatīvās enerģijas un dabas aizsardzības jautājumu politikas izstrādāšanā un realizēšanā Latvijā.

Eiropas Komisija pieņem ES Metāna stratēģiju

2020. gada 14. oktobrī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ES stratēģiju metāna emisiju mazināšanai. Stratēģijā ir izklāstīti pasākumi metāna emisiju mazināšanai gan Eiropā, gan starptautskā mērogā. Kopumā noteikti 24 darbības virzieni, kas vērsti gan uz noteiktām nozarēm, gan starpnozaru sadarbību.

Viens no darbības virzieniem ir atbalsts biogāzes, kas ražota no kūtsmēsliem un bioloģiskajiem atkritumiem, tirgus attīstībai. Kūtsmēli un bioloģiskie atkritumi var tikt utilizēti anaerobajos fermenteros, lai ražotu biogāzi. Šo izejmateriālu izmantošana biogāzes ražošanai var ievērojami samazināt metāna emisijas, jo tiek novērsts anaerobās sadalīšanās process dabā. Biogāzes ražošanas procesā izejvielas, kas rada metāna emisijas, atrodas slēgtā un kontrolētā vidē, kurā metāns tiek savākts un izmantots. Papildus tam biogāzes ražošanas procesā iegūtais digestāts  var tikt izmantots kā augsnes uzlabošanas līdzeklis, aizstājot mākslīgos minerālmēslojumus.

Vienlaicīgi, biogāzes ražošana var radīt papildus ienākumus lauksaimniekiem, kā arī radīt iespējas lauku teritoriju attīstībai un investīcijām. Līdz ar to sadarbība starp un ar lauksaimniekiem un vietējām kopienām ir nozīmīga, jo sniegs iespēju uzlabot vietējo ekonomiku un veicinās aprites ekonomiku.

Eiropas Biogāzes asociācijas ģenerālsekretāre Suzanna Flugera norāda: "Metāna stratēģija parāda, ka biogāze  un biometāns ir nozīmīgi rīki metāna emisiju samazināšanai lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā. Biogāze un biometāns atkritumu atkārtotu izmantošanu var pārvērst par iespēju, veicināt lauku attīstību un veidot mūsu aprites ekonomiku".

Inženierzinātņu doktore, RTU Vadošā pētniece un LBA valdes locekle Kristīne Veģere uzskata, ka šī stratēģija parāda biogāzes sektora lielo nozīmību atkritumu apsaimniekošanā, savukārt EK iniciatīva uzskatāma par spēcīgu impulsu biogāzes un biometāna sektora turpmākai attīstībai, īpaši lauku apvidos.

Papildus biogāzes ražošanai kā metāna emisijas samazinošai darbībai, ir identificētas vēl šādas galvenās veicamās aktivitātes:

1) precīzāka emisiju mērīšana un ziņošana, kas sevī ietver izmaiņas likumdošanā un metodoloģijā, sadarbību starp ES un ANO, kā arī iespējas veikt satelīta novērojumus un mērījumus, izmantojot ES Kopernika programmu;

2) labās prakses piemēru un tehnoloģiju izplatīšana, izmaiņas dzīvnieku audzēšanā un barošanā, kā arī oglekļa lauksaimniecība var samazināt emisijas lauksaimiecībā;

3) pienākums uzlabot noplūžu atklāšanu un novēršanu gāzes infrastruktūrā.

Papildus informācija par Metāna stratēģiju pieejama https://bit.ly/31l921g.

Projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" atklāšanas seminārs

2020. gada 10. septembrī Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam apstiprinātā projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" ietvaros notika projekta atklāšanas seminārs Latvijā.

Semināru organizēja projekta partneri - Latvijas Biogāzes asociācija un Valsts vides dienests. Seminārā piedalījās valsts iestāžu pārstāvji, biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kā arī biogāzes staciju pārstāvji. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar plānotajām projekta aktivitātēm un sagaidāmajiem rezultātiem, kā arī diskutēja par aktualitātēm un ierobežojošajiem faktoriem ilgtspējīgā barības vielu pārvaldībā.

Sīkāka informācija par projektu pieejama vadošā partnera Džona Nurminena fonda tīmekļa vietnē!

Biogāzes un biometāna nozares potenciāls SEG samazināšanai

Eiropas Biogāzes asociācija ir sagatavojusi infografiku, kā biogāzes un biometāna nozare sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā līdz 2050. gadam.

Latvijas Biogāzes asociācija piedalīsies Interreg projekta īstenošanā

Lai samazinātu barības vielu noplūdi augsnē un ūdenstecēs visā biogāzes ražošanas procesa laikā, kā arī veicinātu barības vielu otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, 2020. gada jūnijā Latvijas Biogāzes asociācija ir uzsākusi  Interreg projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" īstenošanu. 

Latvijas Biogāzes asociācijas speciālisti projekta laikā veiks digestāta analīzes Zemgales biogāzes stacijās un analizēs to datus, sadarbībā ar Somijas Biocikla un biogāzes asociāciju analizēs likumdošanu Latvijā, Somijā un ES par pārstrādāta mēslojuma izmantošanu Latvijā un Somijā, un sagatavos priekšlikumus kvalitātes sistēmu pārstrādāta mēslojuma izmantošanai, kas noteiks gan digestāta kvalitātes kritērijs, gan arī ieteikumus digestāta produktu un pārstrādātu barības vielu tirgus izveidei Latvijā un Somijā.

Projekta vadošais partneris ir Džona Nurminena fonds no Somijas un projekta partneri: Valsts vides dienests, Dienvidrietumu Somijas ekonomiskās attīstības, transporta un vides centrs un Somijas Biocikla un biogāzes asociācija.

Projekts tiek finansēts no Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014. 2020. gadam un tā kopējais budžets ir 1 349 411,72 EUR.