Latvijas Biogāzes asociācija - Jaunumi

Noslēgusies projekta "Ilgtspējīga biogāze" īstenošana

Tue, 13 Sep 2022 06:42:00 +0000

Augustā Latvijas Biogāzes asociācija noslēdza darbu pie projekta "Igtspējīga biogāze" īstenošanas.

Projekta “Ilgtspējīga biogāze” ietvaros biogāzes sektoru pārstāvošās organizācijas un dažādas ieinteresētās puses meklēja risinājumus, lai samazinātu barības vielu noplūdi visā biogāzes ražošanas ķēdē: no izejvielu apstrādes līdz ražošanai un ar barības vielām bagāta digestāta drošai izmantošanai.

Projektā tika apkopoti ieteikumi un labākā prakse biogāzes ražošanai, kas ņem vērā biogāzes ražotāju, atļauju izsniedzēju un uzraudzības iestāžu, kā arī lēmumu pieņēmēju intereses. Turklāt tika apkopoti reģionālie barības vielu apsaimniekošanas plāni, izstrādātas kvalitātes sistēmas otrreizēji pārstrādātajiem mēslošanas līdzekļiem un veicināts dialogs ar ieinteresētajām personām par notekūdeņu dūņu izmantošanu.

ES Interreg Centrālās Baltijas programmas finansēto projektu laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam īstenoja Džona Nurminena fonds, ELY centrs Somijas dienvidrietumiem, Somijas Biocikla un biogāzes asociācija, Latvijas Valsts vides dienests un Latvijas Biogāzes asociācija.

Projekta rezultāti ir pieejami projekta mājas lapā www.sustainablebiogas.eu, kā arī LBA mājas lapā sadaļā "Projekti".

Notiks seminārs par ilgtspējīgu biogāzes sektoru Latvijā

Tue, 04 Jan 2022 07:07:00 +0000

Šī gada 12. janvārī notiks Valsts vides dienesta organizēts seminārs – diskusija “Ilgtspējīga biogāze Latvijā. Vides riski biogāzes stacijās”. Seminārā tiks sniegtas prezentācijas par šādām tēmām:

barības vielu pārvaldība biogāzes stacijās,

labā prakse ražotnēs;

nākotnes iespējas biogāzes nozares attīstībai.

Semināra darba kārtība: Seminars_Ilgtspejiga_biogaze_Latvija___Programma.pdf

Semināra norises laiks: 2022. gada 12. janvāris, plkst. 10:00-14:00, tiešsaistē MS Teams.

Reģistrācijas saite dalībai seminārā: https://forms.gle/6WWktpCcqxWih6dh9.

Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta pirms semināra sākuma.

Papildus jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar Valsts vides dienesta projekta vadītāju Alisi Sieriņu (tel. 28679162, e-pasts: alise.sierina@vvd.gov.lv).

Seminārs tiek organizēts Interreg Centrālbaltijas programmas projekta “Sustainable biogas” ietvaros.

Apvārsnis 2020 projekts DiBiCoo “Digitālā globālā sadarbība biogāzes nozarē”

Mon, 03 Jan 2022 09:12:00 +0000

2019.gada oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitāte uzsāka dalību programmas Apvārsnis 2020 projektā “Digitālā globālā sadarbība biogāzes nozarē” (DiBiCoo).

DiBiCoo projekta mērķis ir atbalstīt Eiropas biogāzes/biometāna industriju, sagatavojot tirgu ilgtspējīgo tehnoloģiju eksportam no Eiropas uz jaunattīstības valstīm Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā. Projekta aktivitātes palīdz mazināt SEG emisijas un palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu.

Projekta koordinators ir GIZ (Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit GmbH) organizācija no Vācijas un kā partneri ir institūcijas no vairākām pasaules valstīm. Detalizētāku informāciju par projekta partneriem var iegūt apmeklējot > https://dibicoo.org/consortium/

DiBiCoo projekta uzdevums ir veicināt dialogu starp biogāzes importēšanas un eksportēšanas valstīm. Projekta konsorcijs strādā pie tā, lai veicinātu zināšanu pārnesi un pieredzes apmaiņu ar mērķi uzlabot vietējā reģiona politikas, kas atļautu palielināt mērķa valstu iesaistīšanos vietējā tirgū.

Projekta ietvaros tiek organizēti dažādi semināri un citi pasākumi ar mērķi informēt plašu auditoriju par biogāzes nozari. Semināru ieraksti ir arī pieejami tiešsaistē > https://dibicoo.org/web-seminars/

Projektam ir arī izveidots YouTube kanāls, kur var apskatīties virtuālās mācību ekskursijas pa biogāzes rūpnīcām un noklausīties ekspertu intervijas >

https://www.youtube.com/channel/UCnSgj-_wD0cAnmgFc097L0Q

Projekta aktivitātes paredzēja arī digitālās sadarbības partneru piemeklēšanas platformas izstrādi, par ko tieši atbild partneris no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Šobrīd platforma ir izstrādāta un pieejama tiešsaistē ikvienam interesantam > https://biogasplatform.eu/

Platforma ir pilnīgi bezmaksas un tā kalpo veiksmīgai un ilgtspējīgai starptautisko biznesu attiecību veidošanai. Vietējo projektu attīstītāji var izmantot platformu, lai ātri un godīga tirgus apstākļos atrastu piemērotus biznesa partnerus projekta veiksmīgai realizācijai. Papildus partneru meklēšanas funkcijai platformā ir pieejamas biogāzes tehnoloģiju faktu lapas un attiecīgā literatūra.

Pašlaik platformā ir atrodama informācija par vairāk nekā 100 uzņēmumiem, un to skaits turpina pieaugt. Arī platformas funkcionalitāte un lietojamība tiek nepārtraukti uzlabota.

Vairāk informācijas par DiBiCoo projektu: https://dibicoo.org/

Tiešsaistes platforma: https://biogasplatform.eu/

Aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu

Fri, 05 Nov 2021 17:36:00 +0000

Atklāta vēstule Saeimas deputātiem, Ministru Kabinetam un

Latvijas sabiedrībai

Aicinājums nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu!

Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

2020. gadā Latvijas no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars uz citu ES dalībvalstu fona izskatījās samērā labi, šim īpatsvaram veidojot ap 40%, kas mūs ierindoja otrajā vietā ES. Taču jāatceras, ka minētos 40 % Latvija sasniedza aptuveni 15 gadu laikā, turklāt no ļoti izdevīga izejas stāvokļa, kas, pateicoties padomju laikā uzbūvētajām trīs lielajām hidroelektrostacijām, jau bija ap 33 %. Atbilstošo 7 % starpību šajā laikā Latvijai izdevās “segt” ar pārējo atjaunojamo energoresursu staciju darbības palīdzību – staciju, kuru izveidošana tiešā veidā tika sekmēta ar obligātā iepirkuma (OI) mehānisma izveidi. Taču, ja paskatāmies uz ES dalībvalstīm izvirzītajiem mērķiem 2030. gadam, tad redzam, ka Latvijas jaunais mērķis ir nosprausts jau pie 50 % atzīmes.

Uz visiem jautājumiem par to, kā Latvija gatavojas izpildīt šos jaunos mērķus enerģētikā, pēdējā laikā pierasts atbildēt, ka Latvija kopā ar Igauniju uzbūvēs vēja parku jūrā. Taču, redzot to, kas notiek ar pārrobežu sadarbības projektiem, tādiem kā “Rail Baltic” būvniecība, un kādas grūtības tiem jāpārvar attīstības gaitā, mēs aicinātu nebūt tik optimistiskiem un “nelikt visas olas vienā grozā”. Šis projekts un sadarbības modelis ar Igauniju pagaidām vēl nav izstrādāts un tā īstenošana atlikta uz šīs desmitgades otro pusi. Līdz brīdim kad (un ja) šī vēja parka būvniecība sāksies, vienīgās Latvijas iespējas enerģētikas “zaļināšanā” ir privāto investoru jaunbūvētas un uzturētas esošās atjaunojamo energoresursu stacijas – tieši tās, kuras ar mērķtiecīgas valsts politikas palīdzību šobrīd tiek slēgtas (vai netiek uzbūvētas!), vēzējot OIK apkarošanas karogu. Turklāt šī politika vairumā gadījumu balstās uz aizdomām, nevis pierādījumiem. Noteikumi pēc kādiem no 2007. gada darbu uzsāka atjaunojamo energoresursu stacijas, šo gadu laikā mainīti 12 reizes, katru reizi ar atpakaļvērstu spēku attiecinot šos noteikumus uz periodu no darbības sākuma. Ārvalstu investori, tādi kā “Enefit”, “Graanul Invest”, “Fortum” un “BaltCap”, kuri, uzticoties Latvijas valsts piedāvājumam un pieņemot, ka ES dalībvalstī vajadzētu būt stabilai likumdošanai un tiesiskajai paļāvībai, ienāca Latvijā ar būtiskām investīcijām atjaunojamo energoresursu sektorā, ir vīlušies, lai neteiktu vairāk.

Tā visa rezultātā šā gada augustā atjaunojamo energoresursu stacijas Latvijā saražojušas par 40% mazāk elektroenerģijas nekā 2018. gada augustā – tāds ir rezultāts trīs gadu mērķtiecīgai darbībai, slēdzot šīs stacijas. Šādas tuvredzīgas politikas īstermiņa rezultāts ir augstās elektroenerģijas cenas pašlaik, savukārt ilgtermiņa rezultāts – 2030. gadam izvirzītie mērķi pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem arvien vairāk sāk pārvērsties par nesasniedzamām fantāzijām. Būtu svarīgi piebilst arī to, ka atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanas politika palielina siltuma cenu iedzīvotājiem. Piemēram, uzņēmums “Energia Verde” saražo ap 10 % siltuma rīdziniekiem Daugavas labajā krastā un pārdod to par 15% lētāk nekā “Latvenergo”, ietaupot ap 70 tūkst. EUR mēnesī rīdziniekiem. OI tiesību atcelšana liktu pārtraukt šā uzņēmuma darbību, un tas nav vienīgais piemērs.

Kā tad tieši notiek atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana?

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ierodas atjaunojamo energoresursu stacijās, nereti kopā ar policiju, meklējot jebkādus ieganstus pārkāpumiem, kas varētu būt par pamatu stacijas slēgšanai. Kas var kalpot par vajadzīgajiem pierādījumiem pārkāpumiem, par kuriem pienākas tik bargs sods? Atbalsta atņemšanai vajadzīgi tikai trīs pārkāpumu punkti un, lai tos savāktu, nebūt nav vajadzīgi nopietni pārkāpumi. Pilnīgi pietiek ar to, ka kontrolētājs pamana kādu, kas teritorijā atrodas bez ķiveres vai ar neatbilstošu darba zābaku marķējumu – tātad pārkāpj darba drošību. Tad ierauga kādu peļķi, kas BVKB izskatās aizdomīga, vai atrod kādu vietu, kur energoshēma nav piestiprināta pareizi – pielikta elektrostacijas telpā pie sienas, nevis tieši piestiprināta pie ģeneratora vai turbīnas. Ar šiem objektīvi maznozīmīgajiem pārkāpumiem, kurus normālos apstākļos būtu vienkārši jānovērš un varbūt jāsamaksā soda nauda, ir pilnīgi pietiekami lēmumam par OI atbalsta atņemšanu, kas šobrīd ir līdzvērtīgs lēmumam par stacijas slēgšanu. Šādas darbības rezultātā netiek sakārtota nozare vai uzlabota tās darbība – tās rezultāts ir ražošanas apturēšana un staciju slēgšana. BVKB darbību citādi kā par represīvu nosaukt ir grūti, taču ir jārunā arī par likumdevēja un izpildvaras atbildību – ir radīti tik vispārīgi formulēti likumi un Ministru kabineta noteikumi, kurus izpildīt ir neiespējami, jo nemaz nav zināms konkrēts prasību apjoms, kādām ir jāatbilst atjaunojamo energoresursu stacijām. BVKB šos likumus un noteikumus cenšas pildīt, neskaidros noteikumu punktus brīvi traktējot pēc savas izpratnes.

Šajā kontekstā būtu arī nepieciešams kliedēt kādu plaši izplatītu mītu – proti, par OI milzīgajiem maksājumiem Latvijā. Jau pašlaik no dabasgāzes saražotā elektroenerģija cenas ziņā ir sasniegusi OI maksājumu apmērus. Piemēram, šī gada septembra vidējā cena elektrībai bija 120 EUR/MWh. Biogāzes stacijām vidēji maksā ap 150 EUR/MWh, savukārt koģenerācijas stacijām maksā 130 EUR/MWh un vēja parkiem tikai 60 EUR/MWh. Prognozēt, kad un vai beigsies augsto gāzes cenu periods, šobrīd neviens neņemsies un daļa nozares ekspertu uzskata, ka šis periods turpināsies gadiem ilgi. Šajos apstākļos turpināt slēgt atjaunojamo energoresursu stacijas, daļa no kurām saņem mazākus OI maksājumus, nekā tiek maksāts par Krievijas gāzi, ir vienkārši absurda un neloģiska politika. Jāpiebilst, ka arī ES kontekstā Latvijas OIK maksājumi neizskatās pārmērīgi – piemēram Itālija maksā par biogāzes atjaunojamo enerģiju 280 EUR/MWh, Grieķija 220 EUR/MWh un šāds atbalsts turpināsies vēl vismaz desmit gadus.

Mēs aicinām Saeimas deputātus un valdību apzināties, ka katra aizvērtā atjaunojamo resursu stacija (un katra neuzbūvētā stacija) palielina Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes un otrādi. Nevajadzētu lolot nekādas ilūzijas – cīņas pret OIK galvenais mērķis ir tieši atkarības turpināšana no Krievijas gāzes. Ja Latvija tiešām vēlas attīstīt no fosilajiem energoresursiem neatkarīgu enerģētiku un pārtraukt vai vismaz samazināt Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, tad šī politika ir jāpārtrauc vai jāmaina. Atjaunojamo energoresursu staciju īpašnieki nav vainojami pie Latvijas sabiedrības sašutuma par OIK maksājumiem un vienīgais ceļš uz elektrības cenu samazinājumu nākotnē ir tieši enerģijas ražošana no atjaunojamajiem resursiem, tā jāatbalsta un jāveicina.

Aicinām apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu!

Aicinām veikt BVKB darbības vērtējumu un fundamentāli pārskatīt patvaļīgo prasību piemērošanu atjaunojamo energoresursu stacijām!

Matīss Paegle, investīciju fonda “Baltcap” investīciju direktors

Roberts Samtiņš, “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs

Andris Vanags “Gren Latvija” SIA valdes priekšsēdētājs

Haralds Vīgants “GraanuI Invest” AS izpilddirektors

Jevgeņijs Kisiels “BioAuri” SIA valdes loceklis

Dainis Dominieks “Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs

Edgars Kamišovs “Enertec” holdinga valdes priekšsēdētājs

Kaspars Gailītis “Krīgaļu dzirnavu HES” SIA valdes loceklis

Edgars Romanovskis “JE Enerģija” SIA valdes loceklis

“Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” Jānis Irbe, valdes priekšsēdētājs

“ Mazās hidroenerģētikas asociācija” Jānis Irbe, valdes priekšsēdētājs

“Latvijas biogāzes asociācija” Andis Kārkliņš, valdes priekšsēdētājs

“Latvijas bioenerģētikas asociācija” Haralds Vīgants, valdes priekšsēdētājs

SIA “Energia Verde”

SIA “Agro Iecava”

SIA “RZS Energo”

“AD Biogāzes stacija”

Ierosināta lieta par Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu neatbilstību Satversmei

Thu, 08 Jul 2021 14:10:00 +0000

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2021. gada 30. jūnijā ierosinājusi lietu „Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 21.3., 28., 30., 31., 48.4 .punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc biogāzes ražotāju pieteikuma, kuru ieskatā līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos, tiek pārkāptas to tiesības uz tiesisko paļāvību.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei noteiktas Elektroenerģijas tirgus likuma un Ministru Kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu nr. 560 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursu, kā arī cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” normas, kas nosaka komersantiem nesamērīgus pienākumus elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem.

Pieteikuma iesniedzēji apstrīd normas, kas šos elektroenerģijas ražotājus pielīdzina augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām, kaut sākotnēji valsts vēlējās kāpināt tikai pašražotās elektroenerģijas apjomu. Siltumenerģijas efektīva ražošana ir koģenerācijas pamatuzdevums un tā tiek regulēta ar citiem likumdošanas aktiem.

Biogāzes ražotāji veic pasākumus, lai nākotnē arvien vairāk pārstrādātu atkritumus ar enerģijas iegūšanu, taču pretrunīgi veidotie normatīvie akti pēc būtības kavē to darīt un ir pretrunā ar Eiropas “zaļo kursu”.

Projekta "Igtspējīga biogāze" brošūra

Fri, 07 May 2021 07:30:00 +0000

Lai informētu plašāku sabiedrību par Interreg Centrālbaltijas programmas projekta "Sustainable biogas" ("Ilgtspējīga biogāze") mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir pieejama projekta brošūra latviešu valodā.

Projektu īsteno Latvijas un Somijas organizācijas, lai veicinātu sabiedrības un ieinteresēto pušu izpratni par barības vielu pārstrādi biogāzes nozarē.

Plašāka informācija par projekta aktualitātēm ir pieejama projekta mājas lapā www.sustainablebiogas.eu

Eiropas Komisija pieņem ES Metāna stratēģiju

Mon, 19 Oct 2020 07:39:00 +0000

Photo by Noah Buscher on Unsplash">

2020. gada 14. oktobrī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ES stratēģiju metāna emisiju mazināšanai. Stratēģijā ir izklāstīti pasākumi metāna emisiju mazināšanai gan Eiropā, gan starptautskā mērogā. Kopumā noteikti 24 darbības virzieni, kas vērsti gan uz noteiktām nozarēm, gan starpnozaru sadarbību.

Viens no darbības virzieniem ir atbalsts biogāzes, kas ražota no kūtsmēsliem un bioloģiskajiem atkritumiem, tirgus attīstībai. Kūtsmēli un bioloģiskie atkritumi var tikt utilizēti anaerobajos fermenteros, lai ražotu biogāzi. Šo izejmateriālu izmantošana biogāzes ražošanai var ievērojami samazināt metāna emisijas, jo tiek novērsts anaerobās sadalīšanās process dabā. Biogāzes ražošanas procesā izejvielas, kas rada metāna emisijas, atrodas slēgtā un kontrolētā vidē, kurā metāns tiek savākts un izmantots. Papildus tam biogāzes ražošanas procesā iegūtais digestāts var tikt izmantots kā augsnes uzlabošanas līdzeklis, aizstājot mākslīgos minerālmēslojumus.

Vienlaicīgi, biogāzes ražošana var radīt papildus ienākumus lauksaimniekiem, kā arī radīt iespējas lauku teritoriju attīstībai un investīcijām. Līdz ar to sadarbība starp un ar lauksaimniekiem un vietējām kopienām ir nozīmīga, jo sniegs iespēju uzlabot vietējo ekonomiku un veicinās aprites ekonomiku.

Eiropas Biogāzes asociācijas ģenerālsekretāre Suzanna Flugera norāda: "Metāna stratēģija parāda, ka biogāze un biometāns ir nozīmīgi rīki metāna emisiju samazināšanai lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā. Biogāze un biometāns atkritumu atkārtotu izmantošanu var pārvērst par iespēju, veicināt lauku attīstību un veidot mūsu aprites ekonomiku".

Inženierzinātņu doktore, RTU Vadošā pētniece un LBA valdes locekle Kristīne Veģere uzskata, ka šī stratēģija parāda biogāzes sektora lielo nozīmību atkritumu apsaimniekošanā, savukārt EK iniciatīva uzskatāma par spēcīgu impulsu biogāzes un biometāna sektora turpmākai attīstībai, īpaši lauku apvidos.

Papildus biogāzes ražošanai kā metāna emisijas samazinošai darbībai, ir identificētas vēl šādas galvenās veicamās aktivitātes:

1) precīzāka emisiju mērīšana un ziņošana, kas sevī ietver izmaiņas likumdošanā un metodoloģijā, sadarbību starp ES un ANO, kā arī iespējas veikt satelīta novērojumus un mērījumus, izmantojot ES Kopernika programmu;

2) labās prakses piemēru un tehnoloģiju izplatīšana, izmaiņas dzīvnieku audzēšanā un barošanā, kā arī oglekļa lauksaimniecība var samazināt emisijas lauksaimiecībā;

3) pienākums uzlabot noplūžu atklāšanu un novēršanu gāzes infrastruktūrā.

Papildus informācija par Metāna stratēģiju pieejama https://bit.ly/31l921g.

Projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" atklāšanas seminārs

Mon, 14 Sep 2020 07:30:00 +0000

2020. gada 10. septembrī Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam apstiprinātā projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" ietvaros notika projekta atklāšanas seminārs Latvijā.

Semināru organizēja projekta partneri - Latvijas Biogāzes asociācija un Valsts vides dienests. Seminārā piedalījās valsts iestāžu pārstāvji, biedrību un nodibinājumu pārstāvji, kā arī biogāzes staciju pārstāvji. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar plānotajām projekta aktivitātēm un sagaidāmajiem rezultātiem, kā arī diskutēja par aktualitātēm un ierobežojošajiem faktoriem ilgtspējīgā barības vielu pārvaldībā.

Sīkāka informācija par projektu pieejama vadošā partnera Džona Nurminena fonda tīmekļa vietnē!

Biogāzes un biometāna nozares potenciāls SEG samazināšanai

Wed, 15 Jul 2020 07:46:00 +0000

Eiropas Biogāzes asociācija ir sagatavojusi infografiku, kā biogāzes un biometāna nozare sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā līdz 2050. gadam.

Latvijas Biogāzes asociācija piedalīsies Interreg projekta īstenošanā

Fri, 19 Jun 2020 10:13:00 +0000

Lai samazinātu barības vielu noplūdi augsnē un ūdenstecēs visā biogāzes ražošanas procesa laikā, kā arī veicinātu barības vielu otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, 2020. gada jūnijā Latvijas Biogāzes asociācija ir uzsākusi Interreg projekta "Ilgtspējīga biogēnu pārvaldība biogāzes ražošanā" īstenošanu.

Latvijas Biogāzes asociācijas speciālisti projekta laikā veiks digestāta analīzes Zemgales biogāzes stacijās un analizēs to datus, sadarbībā ar Somijas Biocikla un biogāzes asociāciju analizēs likumdošanu Latvijā, Somijā un ES par pārstrādāta mēslojuma izmantošanu Latvijā un Somijā, un sagatavos priekšlikumus kvalitātes sistēmu pārstrādāta mēslojuma izmantošanai, kas noteiks gan digestāta kvalitātes kritērijs, gan arī ieteikumus digestāta produktu un pārstrādātu barības vielu tirgus izveidei Latvijā un Somijā.

Projekta vadošais partneris ir Džona Nurminena fonds no Somijas un projekta partneri: Valsts vides dienests, Dienvidrietumu Somijas ekonomiskās attīstības, transporta un vides centrs un Somijas Biocikla un biogāzes asociācija.

Projekts tiek finansēts no Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014. 2020. gadam un tā kopējais budžets ir 1 349 411,72 EUR.